Daudzus gadus pirmo maiju esmu sagaidījis Ventā. Tā arī šogad, saskaņojot visus ģimenes pienākumus, izdevās aizbraukt 1.maija vakarā un 2.maija rītā uz Ventu, kopā ar dēlu.

Es makšķerēju uz mušas, dēls ar spiningu, pārsvarā rotiņiem, kas jau sen Ventā sevi ir pierādījuši - Mepps Agliām.

1.maijs bija tumšs, vējains un auksts. Tomēr silti saģērbušies, braucām uz manām vietām. Labi bija tas, ka “manās” vietās tajā dienā neviens nebija gājis, tātad, diezgan neskartas no makšķernieku presinga (tikai tik cik no laivām).

Interesanti, ka vakara cope bija ļoti intensīva - dēls tika pie 5 mēra līdakām, 2 norāvās, viens bezmērs izvilkts, un vēl liels asaris bonusā. Man? Bija copes, bet nekas. Iemesli? Nebiju paņēmis līdaku makšķeri - copēju ar jauno Sage Z-axis 6.klasi, lai piešautu makšķeri pasaules čempionātam.

Cope bija laba, un prieks ka dēls paguva izpriecāties. Jo otrā maija rīts bija pilnīgi pretējs vakaram.

2.maijs. Dēlam ne cope. Man viena līdaka (nu ja, lai tomēr pie atklāšanas līdakas tiktu, nedaudz uzlaboju savu makšķeri), un tas arī viss. Saule bija augstu debesīs, ūdens Ventā ir kristāldzidrs un zem sausa vasaras līmeņa. Tik zemu un dzidru Ventu es sen neesmu redzējis - vai arī vispār neesmu redzējis.

Tomēr, redzēju daudz labas vietas, jo nav zāles aizaigums, tāpēc upi var kārtīgi izpētīt. Vairāk bildēs...