Zinot, ka šogad Engures ezerā būs viens Latvijas čempionāta psoms, noteikti te bija jāatbrauc. Uzzinājis, ka Engures ezerā var braukt as savām laivām, ļoti nopriecājos - tātad ar kajaku varu braukt. Tāpēc sestdien izdomāju agri atskriet un no jūras puses iebraukt ar kajaku ezerā. Tur ir arī ļoti ērti kur nolikt auto, jo Latvijas valsts meži (? - vismaz viņu panelis ir izlikts acu priekšā) ir uztaisījuši jauku atpūtas vietu.

Atbraucu agri - lai laicīgi tiktu atpakaļ, jo ceļā vien paiet pusotra stunda.

Kā parasti - sataisīju divas makšķeres - mazajām zivīm un līdakām. Mazajām salilu savu Hanak Alpen Nymp 4.klasi, ar peldošo auklu un divām mušām. Līdakiem, mācoties cik tie šeit uzmanīgi, saliku 6.klasi Sage Z-Axis - smagākas makšķeres taisa lielāku traucējumu.

No rīta, kā jau parasti, ezers ir tukšs un smuks, un mierīgs. Tie ir tie rīti, kāpēc ir vērts no rītiem braukt copēt, jo cope jau no rīta nav tā labākā, vairums gadījumos.

Pairoties un pa līcīšiem ganoties notiek lēna cope - mazi ruduļi un asari. Darbojos ar nelielu nimfu - copes ir, bet ne īpaši aktīvas. Liela pierunāšana. Izmērs arī nav tas labākais. Kaut kādā mirklī izdomāju, ka 4.klase manai smalkajai, lēnajai nimfošanai ir par smagu - izbraucu malā un paņemu 3.klasi, lai smalkāka un jūtīgāka darbošanās. Arvien vairāk esmu pārliecināts, ka mūsu pierastā 5.klase ir par smagu mūsu ūdeņiem un zivīm. Atrodu milzīgu maiļu barus, tiem apakšā redzu smukus asarus - kādus pāris no tiem arī izdodas piemānīt, bet kam tiem mana muša, ja augšā ir uzklāts svaigs galds.

Tā darbojos, nekas nopietns - ir arī nelieli līdaku uzbrukumi - viena smuka paķēra, bet ... kā parasti nomuka. Pāris nelielas izvelku.

Pēc pusdienām pamainīju vietu un aizbraucu tālāk ezerā. Atkal gar niedru malām līdakas, bet galvenais, parādījās smuki ruduļi - pat dubletos sāka ķerties. Tā arī tos atvilkos labi - ruduļi kā jau ruduļi - ja viņus atrod, tad ķeras kā velli.

Smuka diena, zivis daudz - ezers, jo tālāk, jo vairāk man patīk. Jābrauc tik.